LAT | ENG | RUS | GER
 
 

Amatniecības attīstības programma

Ievads

Stratēģiskie mērķi
Amatniecības raksturojums
Īpatnības un specifika

Darba procesa īpatnības
Amatniecības radīto vērtību specifika
Amatniecības kā ražošanas veida specifika
Amatniecības attīstība valstī
Amatizglītība un kvalifikācija
Biznesa iemaņu apguve
Likumdošana
Informācija un organizācija. Sociālie jautājumi
Finansu un nodokļu politika
Savstarpējā sadrabība un pieredzes apmaiņa
Starptautiskā sadarbība, ārvalstu investīciju piesaistīšana

 

Ievads

Šajā programmā ir veikta esošās situācijas analīze Latvijas amatniecībā, pamatota nepieciešamība realizēt Amatniecības attīstības programmu, formulēti šīs programmas mērķi un noteiktas prioritārās darbības, kas jāveic, lai realizētu valsts politiku – amatniecības kā tautsaimniecības sastāvdaļas attīstību.

Vietējās ražošanas nostiprināšana ir Latvijas tautsaimniecības attīstības pamats. Amatniecība nepieciešama Latvijas valsts vispusīgai attīstībai, darbotiesspējīga Latvijas Amatniecības kamera – amatniecības attīstībai. Ļoti svarīgi ir valstiski atzīt tās nozares, kas šādu ražošanu var izvērst un tādā veidā nostabilizēt Latvijas nacionālo tautsaimniecību.

Demokrātisko tirgus ekonomiku pretstatā autokrātiskajai direktīvu ekonomikai raksturo tās dalībnieku iniciatīvas brīvība. Indivīdi, kas konkurences apstākļos iesaistās brīvajā tirgū, darbojas savās ekonomiskajās interesēs un līdz ar to veidojas dinamiska ekonomika, kas savukārt labvēlīgi iedarbojas uz sociālo labklājību.

Viena no plaukstošas tirgus ekonomikas pamatiezīmēm ir neierobežota indivīdu brīvība iesaistīties darba tirgū. Brīvība izmantot ekonomiskās iespējas izpaužas indivīdu gatavībā uzņemties atbildību par savu rīcību un ekonomiskā riska sekām. Tādēļ valdības uzdevums ir izveidot darba tirgus attiecību regulējošo mehānismu, noteikt un ieviest stimulus, kas nodrošinātu neatkarīgo šī tirgus dalībnieku lēmumu un darbību optimālu efektivitāti un līdz ar to arī sociālo labklājību.

Sabiedrības interesēs ir uzturēt augstu konkurences pakāpi, jo daudzi tirgus dalībnieki cenšas ierobežot konkurenci vai panākt savu hegemoniju, kas savukārt vājina tirgus dinamiskās īpašības, tādēļ valdībai ir jānodrošina jaunu dalībnieku iekļūšana darba tirgū.

Pārejot uz jaunu – brīvā tirgus ekonomiku, jāmaina tautsaimniecības struktūra, panākot privātīpašuma kvantitatīvo un kvalitatīvo pieaugumu, samazinot lielražošanu, attīstot amatniecību.

Arī citu Eiropas valstu pieredze sniedz pārliecību par ekonomikas pārstrukturizēšanas un amatniecības attīstības lietderību, kam spilgts piemērs ir Vācijas amatniecības straujā attīstība.

Šodien Latvijā tiek atjaunoti tirgus ekonomikas principi. Latvijai topot par Eiropas savienības locekli un iekļaujoties Eiropas valstu kopējā tirgū, noderīgi ir iepazīt citu valstu ražošanas un tirgus struktūru un izmantot šo pieredzi savas attīstības veicināšanā. Attīstīto valstu pieredze rāda, ka amatniecība spēj iekļauties saimniecības attīstības procesā un šajā sistēmā pastāvīgi funkcionēt.

Arī Latvijā šādai nozarei ir nākotne un tās atjaunošanai ir nepieciešams valsts atbalsts.

 

Latvijas amatniecības attīstības programmas stratēģiskie mērķi.

Tautsaimniecības pārstrukturizēšanās izraisīja anonīmās bezpersoniskā sērijveida ražošanas procesa samazināšanos. Tanī pat laikā, pieaugot patērētāju vajadzībām pēc personificēta un augsti meistarīga darba rezultāta, kā arī individualizētiem pakalpojumiem, rodas pieprasījums pēc inteliģentiem un kvalificētiem jauna tipa strādniekiem. Tie ir uzņēmīgāki pret jauninājumiem darba vietā, darbības organizācijā, stimulēšanā un motivācijā, un savā darbībā ir lietpratīgāki un radošāki, kā arī orientēti uz profesionālo darba karjeru.

Šai situācijā amatniecības attīstība ir jābalsta uz tai labvēlīgu likumdošanu, finansu un nodokļu politiku, profesionālās izglītības saskaņošanu ar amatizglītības iegūšanas iespējām, maksimāli veicinot un izmantojot ikviena sabiedrības indivīda spējas, talantus un intereses.

Amatniecības attīstības programmas mērķis ir veicināt amatniecības attīstību, nodrošināt tās organizātoriskās struktūras izveidošanu, kas sekmētu amatnieku skaita pieaugumu un amatniecības efektīvu darbību valstī, kā arī radīt labvēlīgus apstākļus amatniecībai. Tādējādi līdz ar amatniecības attīstību būtu iespējams risināt arī nodarbinātības jautājumus, it sevišķi mazpilsētās un lauku rajonos, nodrošināt darba vietu skaita pieaugumu, kā arī maksimāli efektīvu esošā darbaspēka izmantošanu.

Amatniecības atjaunošana, tas nozīmē – izveidot amatniecību par nopietnu vietējās ražošanas struktūru, kas balstās uz likumdošanu un stiprina nacionālo kultūru un tradīcijas.

Lai sasniegtu stratēģiskos mērķus ir nepieciešams:

  • valstisks atbalsts amatniecības organizācijai kopumā;
  • amatizglītības sistēmas un mācību programmu apstiprināšana;
  • izstrādāt mazo uzņēmumu veicinošu likumdošanu;
  • panākt, lai valsts sekmē reformu realizāciju, nodrošinot amatniecības organizāciju ar tiesībām, funkcijām un pienākumiem, un uzņemas atbildību par amatniecības veicināšanu (atvēlot budžeta līdzekļus un sadarbību ar valstiskām organizācijām).

 

Amatniecības raksturojums.

Mūsdienu Eiropā amatniecība ir otra lielākā tautsaimniecības nozare aiz rūpniecības. Amatniecības kā ražošanas veida atzīšana mūsdienu attīstīto valstu praksē ir sevi pozitīvi pierādījusi, tomēr tas nebūt neizslēdz amatniecības ciešu sadarbību ar rūpniecību un citām nozarēm piegādes un pakalpojumu jomā. Blakus lielrūpniecības uzņēmumiem šodienas ražošanas ciklā pastāv nelielie amatniecības uzņēmumi. Līdz ar tehnoloģijas attīstību rodas jaunas amatniecības nozares, mainās amatu raksturs, veidojas jauni amati.

Vēsturiski amatniecības vieta sabiedrības saimnieciskajā attīstībā ir bijusi ļoti plaša līdz pat rūpniecības attīstībai. Līdz ar rūpniecības strauju attīstību 19.gs. 2. pusē sākās amatnieku organizāciju pārveide un specializācija. Amatniecībai atšķirībā no rūpniecības ir ļoti senas tradīcijas. Laika gaitā ir radīti lieliski izstrādājumi, materiālu izpratnes un tehnoloģijas. Par amatniecības uzplaukuma laiku pieņemts uzskatīt 30-tos gadus. 1935. gadā tika nodibināta Latvijas Amatniecības kamera (LAK). LAK nodibināja amatnieku biedrības praktiski visās lielākajās pilsētās. Šo biedrību darbs aptvēra ne tikai to biedru amata prasmes paaugstināšanu, bet arī bibliotēku dibināšanu, amatnieku vasaras nometņu, tūrisma braucienu, dažādu amatnieku pasākumu rīkošanu, žurnāla “Amatnieks” izdošanu un amatnieku bankas dibināšanu. LAK darbību 1940. gadā pārtrauca okupācijas vara.

1993. gada 2. februārī LAK darbība tika atjaunota un tika pieņemts likums “Par amatniecību” . 1998. gadā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 395 apstiprināti 157 amati, kuros personu profesionālā darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus, ir uzskatāma par amatniecību. Šobrīd LAK sistēmā darbojas 65 amatnieku organizācijas. Ir izveidoti amatnieku reģistri, sava izglītības, informācijas un zinātnisko pētījumu sistēma, attīstās cieša sadarbība ar Latvijas valsts, sabiedriskajām un saimnieciskajām organizācijām un analogām organizācijām ārvalstīs.

Amatniecība ir ražojoša nozare, kas ir spējīga attīstīties uz vietējo izejvielu bāzes, tādejādi sekmējot nacionālo īpatnību attīstību gan kultūras, gan ražošanas laukā. Valsts tautsaimnieciskajā struktūrā tā izpilda divas galvenās funkcijas: ražo kvalitatīvu produkciju un sniedz kvalitatīvus pakalpojumus.

 

Īpatnības un specifika

Darba procesa īpatnības:

  • amatniecība ir individuāla nodarbošanās;
  • darba process ir cieši saistīts ar sadzīvi un kultūru;
  • šodienas darba formas tiek balstītas tradīcijās, amata un prasmju pārmantojamībā un pēctecībā;
  • darba process nodrošina atbildību un kvalitāti, jo viens darītājs no sākuma līdz galam ir atbildīgs par darba procesu;
  • spēja izpildīt individuālu pasūtījumu;
  • amatniecības darba process atrodas nemitīgā attīstībā, ko nosaka mainīgās un augošās klientu prasības, valsts intereses un tehniskās iespējas.

Amatniecības radīto vērtību specifika:

  • amatniecības produkcijas amplitūda ir plaša – no mākslinieciski radoša izstrādājuma līdz sērijveida ražošanai un pilnīgi noteiktam pakalpojuma veidam;
  • izstrādājumiem piemīt praktiska un kultūrvēsturiska vērtība;
  • nacionālās savdabības lietiskošana un piesaiste pasaules tirgum;
  • senlaicīgu tehnoloģiju un produkciju etnogrāfiskā un pasaulvēsturiskā nozīme.

Amatniecības kā ražošanas veida specifika:

  • nelieli uzņēmumi;
  • tieša sasaiste ar tirgu – preču noieta organizēšana, klientu apkalpošana notiek vienā un tajā pašā uzņēmumā;
  • izmanto vietējās izejvielas;
  • tehnoloģiskās īpatnības (vairumā gadījumu – roku darbs) un uzkrātā tradīciju bāze ir priekšnoteikums vides un ražošanas labvēlīgām attiecībām;
  • personīgais elements ir raksturīgs vairāk par tehnoloģisko;
  • spēja ātri mainīt funkcijas un izmēģināt jaunus produkcijas veidus (var iekļauties tirgus stāvokļa izmiņās un tehnoloģijas attīstībā).

Amatniecības attīstība valstī:

  • veicina vienmērīgāku ražošanas spēku izvietošanu pa valsts teritoriju;
  • atrisina problēmas vietējo izejvielu, kurināmā izmantošanā;
  • veicina infrastruktūras attīstību un pilnīgu izmantošanu;
  • atslogo nozares, kurās svarīgs patēriņa faktors (maizes ceptuves, sadzīves pakalpojumi u.c.);
  • attīsta pakalpojumus;
  • veicina pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu;
  • veicina ēnu ekonomikas un melnā tirgus samazināšanos;
  • samazina pārmērīgas monopolcenas.

Amatniecības produkcija un pakalpojumi tiek virzīti galvenokārt uz vietējo tirgu, bet līdz ar tūrisma un pakalpojumu sfēras attīstību Latvijā paveras daudz plašākas iespējas amatnieku produkcijas realizācijā.

 

Amatizglītība un kvalifikācija.

Pārdomāta izglītības politika amatniecībā ir nacionālas tautsaimniecības attīstības priekšnosacījums.

Šodien profesionālo izglītību nosaka iepriekšējās sabiedriskās kārtības pieprasītās darbības inerta turpināšana un necenšanās šo jautājumu risināt valstiski un novērtēt attīstības un pašreizējā stāvokļa likumsakarības. Ir jānodrošina kvalitatīvas izglītības iespējas un darba tirgus pieprasījuma sasaiste, ceļot izglītības vērtību un tieši kvalitatīvas izglītības noietu un pieprasījumu.

Izglītības pārorganizācijas process ir iesākts. Lai šo situāciju labvēlīgi attīstītu ir nepieciešama valstiski akceptēta izglītības koncepcija (prioritāro virzienu apzināšanās un atbalstīšana).

Principi:

  • darba un atbildības sasaiste;
  • piedāvāt kvalitatīvu izglītību;
  • risināt lauku bezdarba problēmu (izvēršot meistardarbnīcu veidošanu);
  • paredzēt izvēles iespējas, atbilstoši mācekļu dotumiem, spējām, lai amatnieks varētu apgūt amatu dažādos apjomos, termiņos un tempos;
  • veicināt nacionālo savdabību, latvisku vidi un kultūru;
  • savienot šodienas prasības ar tradīcijām;
  • celt amatniecības prestižu sabiedrībā.

Uzdevumi:

  • amatizglītības programmu izstrāde, apstiprināšana (apvienojot profesionālo, teorētisko, tehnisko, estētisko un vispārizglītojošo) un izglītības koncepcijas izstrādāšana uzņēmējdarbībai;
  • organizēt amatapmācību meistardarbnīcās, tādā veidā realizējot saskari ar pilnu amatnieka darba ciklu, sākot ar pasūtījuma pieņemšanu, izgatavošanu, cenas noteikšanu un realizāciju;
  • iesaistīt apmācībā labākos meistarus;
  • amatniecības vietas noskaidrošana vispārējā izglītībā;
  • pārkvalifikācijas mehānisma izstrāde, iesaistot apmācībā invalīdus un cietumniekus;
  • zeļļu un meistaru skolu izveide;
  • amatniecības augstskolas izveide;
  • amatniecības centra izveide;
  • tālmācības principu izmantošana un tālākizglītības nodrošinājums;
  • amatu pārorganizācija atbilstoši šodienas pieprasījumam (izmantojot aptaujas un pētījumus);
  • amatniecības A-Z meistardarbnīcas izveide;
  • veco amatu izzināšana un saglabāšana;
  • pirmskara un mūsdienu amatniecības sasniegumu reklamēšana.

1992. gada 30. jūnijā ir apstiprināta LR Amatizglītības koncepcija, kurā noteikti amatizglītības mērķi un uzdevumi, funkciju sadalījums amatizglītības organizēšanā, amatizglītības kadri un mācību bāze, amatizglītības mācību iestādes, amatniecības iestāžu finansēšana.

Amatizglītības pamatnoteikumus un amatnieka kvalifikācijas noteikšanas kārtību nosaka 1993. gada 2. februāra LR likums “Par amatniecību”.

Pamatojoties uz LR Izglītības likuma 37. pantu un amatizglītības koncepciju, 1993. gada 17. februārī tika apstiprināta Amatizglītības organizēšanas kārtība. Šajā dokumentā ir izstrādāti noteikumi amata mācekļiem: personu, kas vēlas kļūt par amata mācekļiem pieteikšanās kārtība, teorētiskās un praktiskās apmācības procesa ilgums, pārbaudes noteikumi. Amatizglītības koncepcijā ir ir izstrādāti amata zeļļu un amata meistaru pārbaudes noteikumi, kuros precizētas vispārējās prasības šo amatnieka grādu iegūšanai, pieteikšanās kārtība amata prasmes pārbaudei, pārbaudes komisiju nozīmēšanas, kā arī pārbaudes noriseskārtība un tās rezultātu novērtēšana, saskaņā ar kuru pārbaudi izturējušais amatnieks saņem diplomu par amata zeļļa vai amata meistara grāda piešķiršanu.

Saskaņā ar LR likumu “Par amatniecību”, LAK organizē amatapmācību, nosaka un piešķir amatnieku kvalifikāciju. 1994. gada 22. novembrī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 213 “Par amatiem, kuros personu profesionālā darbībair uzskatāma par amatniecību”. Amatizglītības organizēšana notiek atbilstoši šo noteikumu prasībām.

LAK veicina amatizglītības attīstību, veicot sekojošus pasākumus:

  • izstrādā un saskaņo mācekļu un zeļļu mācību programmas un kvalifikācijas noteikumus;
  • organizē mācekļu un zeļļu apmācību pie labākajiem amata meistariem;
  • veido kvalifikācijas komisijas zeļļu un meistaru darbu novērtēšanai;
  • organizē amata zeļļu un meistaru diplomu izsniegšanu;
  • rūpējas par pārkvalifikāciju un izglītības papildināšanu;
  • piedalās amatizglītības organizēšanā cilvēkiem ar garīgiem vai fiziskiem veselības traucējumiem;
  • sekmē zinātniskus pētījumus veco amatu saglabāšanai un jaunu amatniecības iespēju atklāšanai;
  • sagatavo un izdod mācību un metodisko literatūru;
  • organizē mācekļu, zeļļu, meistaru un pedagogu starptautisku sadarbību;
  • izstrādā priekšlikumus pašvaldībām un valdībai par amatniecības skolu tīkla paplašināšanu un izglītošanas darba uzlabošanu amatniecības skolās.

Saskaņā ar LR Amatizglītības koncepciju, amatizglītību var iegūt šādās mācību iestādēs:

  • Padziļinātās amatniecības klasēs (pamatskolās), kuras bērniem vispārējās izglītības iegūšanas laikā paralēli dod zināšanas amatizglītībā;
  • Īpašas audzināšanas amatizglītības klasēs (skolās), kuras palīdz jauniešiem vecumā no 16 – 18 gadiem ar amatizglītības iespējām pārvarēt garīgo un fizisko atpalicību un sasniegt vispārējās izglītības pamatlīmeni;
  • Amatniecības skolās (zeļļu skolās), kurās tiek gūta amatizglītība amatniecības reproduktīvā līmeņa sasniegšanai. Apmācības ilgums šajās skolās ir atkarīgs no apgūstamā amata pēc pamatskolas vai vidusskolas beigšanas.
  • Amatniecības vidusskolās, kurās paralēli zeļļa kvalifikācijas iegūšanai gūst arī pilnu vidējo izglītību. Pēc šīs vidusskolas beigšanas absolventiem ir tiesības iestāties jebkurā augstskolā. Šajās skolās mācību ilgums ir 5 gadi un šo skolu audzēkņus lielākoties komplektē no to skolēnu vidus, kuri guvuši izglītību padziļinātās amatniecības klasēs vai pamatskolās. Ar mērķi radīt īpašu Eiropas standartiem atbilstoša profesionālā līmeņa amatu apguves mācību iestādi 1989. gada beigās tika izveidota Rīgas amatniecības vidusskola. Pēc skolas absolvēšanas amatniekiem, kuriem piešķirta zeļļa kvalifikācija ir labas iespējas strādāt patstāvīgi vai veidot savas firmas vai darbnīcas.
  • Amatniecības meistaru skolās (koledžās vai tehnikumos), kuras dod amatniecības radoši produktīvu izglītību. Šajās skolās tiek iegūta augstākā amatu izglītība, tajās uzņem amata zeļļus un paralēli amata meistara izglītībai dod pedagoģisko izglītību amata mācekļu un zeļļu apmācīšanai savā uzņēmumā, kā arī sava uzņēmuma veidošanai un vadīšanai nepieciešamās zināšanas;
  • Amatniecības augstskolās (akadēmijās, institūtos, universitātēs). Šajās skolās paralēli amatniecības augstākajai profesionālai izglītībai iegūst arī akadēmisko izglītību, kas ir nepieciešama amatniecības jautājumu izpētes, skolu pedagoģijas un nozares administrācijas darbiniekiem. Amatniecības augstskolas sagatavo arī speciālistus lauksaimniecību attīstošo uzdevumu risināšanai;
  • Amatniecības centros tiek organizēta amatizglītība, ir iespēja apgūt dažādus amatus. Lielu ieguldījumu amata prasmes apguvē dod Bukultu Amatniecības centrs, kurā paralēli tiek veiktas gan apmācības, gan ražošanas funkcijas. Šajā amatniecības centrā amata zeļļiem vai mācekļiem ir iespēja apgūt gan Latvijas senos vai izzūdošos amatus, gan gūt praktiskās iemaņas darbā ar visjaunākajām iekārtām.

Nostrādājot attiecīgajā specialitātē 3 gadus un noklausoties teorētisko un veicot praktisko apmācību kursu, Bukultu Amatniecības centrā var iegūt amata zeļļa diplomu, bet pēc 5 gadu darba stāža un lekciju apmeklēšanas grāmatvedībā, uzņēmējdarbībā, pedagoģijā, psiholoģijā un amatniecības vēsturē šajā centrā var iegūt amata meistara diplomu. Paralēli amatnieku apmācības darbam Bukultu Amatniecības centrs veic lielu darbu invalīdu iesaistīšanā darbā par amatnieku palīgiem un to apmācīšanā, kā arī ir iesaistījies bezdarbnieku apmācības un pārkvalificēšanas procesā, dodot šai iedzīvotāju grupai iespēju gūt amatizglītību, kā arī nostiprināt esošās zināšanas un iemaņas.

 

Biznesa iemaņu apguve.

Amatniecības uzņēmuma attīstības nolūkā, ar mērķi nodrošināt šī uzņēmuma funkcionēšanu, progresīvo metožu apguvi un to praktisko pielietojumu, uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanu līdzīgu amatniecības uzņēmumu vidū, kā arī iespēju saņemt kredītus vai ārvalstu investīcijas, ar saviem izstrādājumiem piedalīties starptautiskajos gadatiros un izstādēs, gūt zināšanas par amatniecības produkcijas vai pakalpojumu noieta tirgiem un iespējām iesaistīties tajos, amatniekiem ir nepieciešama biznesa iemaņu apguve un esošo iemaņu pilnveidošana šajā jomā.

Viens no svarīgākajiem nosacījumiem biznesa iemaņu apguvē un pilnveidošanā ir apmācību organizēšana amatniekiem un amatniecības uzņēmumu vadītājiem – amatniecības uzņēmuma stratēģiskajā plānošanā, uzņēmuma finansēs, mārketingā, biznesa ētikā un citos priekšmetos. Apmācību laikā amatniekiem ir jāiepazīstas kā maksimāli efektīvi izmantot par mazo biznesu pieejamo informāciju, kā strādāt efektīvāk un ar lielāku peļņu, jāizprot biznesa plānošanas pamatprincipus, īpašu uzmanību pievēršot ilgtermiņa darījumu ienesīgumam, jāapgūst metodiska pieeja biznesa plāna izstrādē un mazā biznesa attīstības problēmu risināšanā.

Amatniekam bieži vien nākas apvienot sevī visdažādākās profesijas, jo viņam nav pieejams liels darbinieku štats, ir ierobežoti finansu līdzekļi, arī amatniecības uzņēmuma vadību bieži vien pārstāv tikai viens cilvēks, kuram uzņēmējdarbības ābeci parasti nākas apgūt darba procesā. Amatnieks vai amatniecības uzņēmums parasti darbojas šaurā ģeogrāfiskā un ražošanas sektorā.

Sfēras, kurās amatniekiem ir nepieciešamība apgūt zināšanas, kas nodrošina izpratni sekojošu problēmu risināšanā:

  • pakāpeniska pieeja biznesa plāna veidošanai, kas ietver praktiskus padomus mārketingā, ražošanā un finansu kontrolē;
  • metodes kā novērot un kontrolēt amatniecības izstrādājumu ražošanas biznesa attīstību;
  • iemaņas kā prezentēt sava biznesa plānu kredītiestādēm vai privātiem sponsoriem;
  • padomus kā organizēt amatniecības izstrādājumu realizāciju un risināt reklāmas jautājumus;
  • zināšanas kā paplašināt biznesu ārpus amatniecības izstrādājumu izgatavošanas ierastajām darbības robežām.

Ar mērķi realizēt amatnieku un amatniecības uzņēmumu vadītāju apmācību biznesa iemaņu apguvē un šo iemaņu papildināšanā ir jāveic sekojoši pasākumi:

  • jāizveido apmācības un konsultāciju sistēma, kas sniegs kvalificētu palīdzību amatniekiem darba uzsākšanas un darbības paplašināšanas gaitā;
  • jāizveido LAK struktūrā apmācības nodaļu, kas koordinēs un nodrošinās amatnieku apmācību biznesā un sniegs konsultācijas;
  • jāizstrādā biznesa apmācību programmas amatniekiem, ievērojot viņu darba specifiku un amatniecības attīstības reģionālās īpatnības.

 

Likumdošana.

Latvijā ir daudz paveikts, lai radītu juridisku pamatu pārejai uz tirgus ekonomiku un ir izstrādāti noteikumi šādas ekonomikas attīstībai. Arī amatniecības kā vienas no tautsaimniecības nozarēm atjaunošanai ir radīts tiesisks pamats. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas radās priekšnoteikumi amatniecības atjaunotnei, tādēļ noteiktu ekonomisku, tautsaimniecisku un kultūrpolitisku mērķu sasniegšanai tika izstrādāta un 1992. gada 30. jūnijā apstiprināta Latvijas Republikas amatizglītības koncepcija.

Amatniecības organizātorisko pamatu, amatizglītības pamatnoteikumu un amatnieku kvalifikācijas noteikšanas nolūkā tika izstrādāts un apstiprināts likums Par amatniecību”, kurš stājās spēkā 1993. gada 2. februārī. Šis likums ir juridiskais pamats Latvijas amatniecības sistēmas izveidei.

Uz likuma “Par amatniecību” bāzes ir izstrādāta virkne normatīvo dokumentu, tai skaitā arī 1994. gada 22. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 213 “Par amatiem, kuros personu profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību”, kuri precīzi noreglamentē arodu grupas un, atbilstoši LR Profesiju klasifikātoram, nosaka amatu nosaukumus, kuros personu profesionālā darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus, ir uzskatāma par amatniecību. Līdz ar šo noteikumu stāšanos spēkā praktiski tika fiksēti katra amata profesionālās darbības pamatuzdevumi – galveno darba uzdevumu īss apraksts un kvalifikācijas pamatprasības – minimālais izglītības līmenis, teorētisko zināšanu, prasmes un atbildības pakāpe, kas nodrošina darba pamatuzdevumu sekmīgu izpildi. Pilnveidojoties amatniecības sistēmai Latvijā, rodas nepieciešamība sistemātiski papildināt un precizēt šo amatu sarakstu atbilstoši amatniecības attīstības tendencēm, etniskajām tradīcijām un progresīvajām tehnoloģijām.

Ministru kabineta 1995. gada 31. oktobra noteikumi Nr. 321 “Par uzņēmējdarbības ierobežojumiem” nosaka, ka, sākot ar 1996. gada 1. martu, LAK izsniedz sertifikātus, kas dos tiesības nodarboties ar amatniecību.

Balstoties uz augstākminēto koncepciju un likumu, ir izstrādāta virkne normatīvo aktu, kuri detalizēti reglamentē Latvijas Amatniecības kameras darbu – LAK statūti, Amatnieku organizācijas pamatstatūti, kā arī ir apstiprināti dokumentu paraugi, kuri izmantojami amatizglītības iegūšanas nodrošināšanai.

Analizējot esošo amatniecības juridisko bāzi, ir redzams, ka:

  • Trūkst priekšnosacījumu amatizglītības organiskam iekļaušanās procesam vienotā izglītības sistēmā, tādēļ ir nepieciešams izveidot sasaisti starp patreiz esošo profesionālo izglītību un jaunveidojamo amatizglītību.
  • Likuma “Par amatniecību” darbības laikā ir atklājušās vairākas šī likuma nepilnības, kas kavē amatniecības attīstību, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Saeimā grozījumus minētajā likumā.
  • Izvērstas LAK administrēšanas struktūras izveides nolūkā ir nepieciešams izstrādāt nolikumus, kas reglamentētu kā izpilddirekcijas, tā arī rajonu centru darbību, to funkcijas un uzdevumus.

 

Informācija un organizācija. Sociālie jautājumi.

Šobrīd lielākā sabiedrības daļa ir neinformēta par amatniecību un amatniecības organizācijām, tādēļ ļoti plašs iedzīvotāju slānis ir nezinošs par savām iespējām. Viens no iemesliem ir tāds, ka valsts neizglīto cilvēkus izprast normālu valsts pārvaldes kultūru. Ir nepieciešams ierosināt un palīdzēt risināt amatniecības jautājumus atsevišķos pagastos un visā valstī kopumā, ir jāatrisina iniciatīva vērtēt un līdzdarboties amatniecības politikā.

Informācijas pieejamība ir svarīgs faktors darba kvalitātes paaugstināšanā un līdz ar to ir priekšnoteikums gan visas amatniecības sistēmas attīstībai kopumā, gan arī atsevišķu amatnieku konkurētspējas nodrošināšanai. Īpaši svarīgs nodrošinājums ar informāciju ir patreizējā laika posmā, kad notiek tautsaimniecības nozaru pārstrukturizēšanās, pāreja uz tirgus ekonomikas principiem, kā arī amatniecības kā tautsaimniecības nozares nostiprināšanās.

Amatniecības attīstību kavē arī tas, ka valstī nav izstrādāta vienota ekonomiskās attīstības koncepcija, kā arī nav skaidras tautsaimniecības kopējās attīstības tendences. Šādas informācijas trūkums apgrūtina cilvēkus noorientētos savā izvēlē attiecībā uz to vai citu amatnieka specialitāti.

Bieži vien amatniekiem nav pieejama informācija par jaunām tehnoloģijām, kvalitātes vietējiem un starptautiskajiem standartiem, izstrādājumu sertifikātiem un savstarpējas atzīšanas kārtību un šo sertifikātu izsniedzējiem, amatnieku izstrādājumu modes un dizaina tendencēm, jauniem realizācijas tirgiem un vērā ņemamiem konkurentiem amatnieku darbības sfērā.

Amatniecības uzņēmumiem bieži vien trūkst informācijas par telpām, kurās varētu nodarboties ar amatniecību. Šī informācija ir aktuāla īpaši pašreizējā situācijā, kad valstī nav skaidrības par atsevišķu objektu piederību un to īpašniekiem.

Problēmas izraisa arī neziņa par salīdzinoši lētāku izejvielu piedāvājumu, transporta pakalpojumu racionālu izmantošanu gan izejvielu un kurināmā iegādē, gan amatnieku izstrādājumu transportēšanā uz noieta tirgiem, gan arī amatnieku kooperēšanās iespējām šo problēmu sekmīgā risināšanā.

Amatniekiem trūkst informācijas par apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējām, nav skaidrības par finansu jautājumu risināšanu kopumā, tai skaitā arī par kredītu izmantošanu, aizņēmumu vai aizdevumu procentu likmēm, bieži vien nav pieejamas konsultācijas biznesa plānu izstrādē.

Amatniekus ir jānodrošina ar informāciju, kura ir:

  • Svarīga un aktuāla.
  • Viegli pieejama un saprotama.
  • Bezmaksas vai par minimālu atlīdzību.

Šo mērķu nodrošināšanai nepieciešama attīstīta informatīvā bāze, kurā ietilpst:

  • informācija par amatniecības attīstību Latvijā un ārzemēs un iespējamiem partneriem;
  • amatnieku apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas Latvijā un ārzemēs;
  • amatnieku izstrādājumu tirgus piedāvājuma un pieprasījuma analīze;
  • kvalitātes prasību raksturojums amatniecības izstrādājumiem;
  • likumdošana, noteikumi, sertifikācija, licencēšana, nodokļi un nodevas, kas saistītas ar amatniecību Latvijā un ārzemēs.

Nepastarpinātas informatīvās apgādes nolūkā ir nepieciešama LAK apgāde ar moderniem sakaru līdzekļiem, tai skaitā arī ar datoriem, kas nodrošinās amatniekiem nepieciešamās informācijas datu bāzes izveidošanu un operatīvu informācijas apmaiņu starp LAK centriem un atsevišķām struktūrvienībām, tās ārzemju partneriem un dažādām mazā un vidējā biznesa uzņēmējdarbību veicinošām organizācijām.

Amatniecība ar savām profesionālās pašpārvaldes organizācijām – Kameru, sekcijām un nodaļām ir spējīga efektīvi attīstīt sabiedrības vidusslāni un palīdzēt valsts pārvaldē.

Principi:

  • Amatniecībai ir jānostiprina sava organizācija, izstrādājot dokumentus, atjaunojot tradīcijas un koordinējot savu darbību visā Latvjas teritorijā;
  • Jānodrošina likumdevēju un izpildītāju saprotoša un auglīga sadarbība, izvirzot amatniecības problēmu valstisku problēmu līmenī, tādā veidā palīdzot iesaistīties valsts varā:
  • Caur atsevišķu cilvēku;
  • Caur amatu vai profesiju;
  • Caur biedrību vai politisku organizāciju.

Uzdevumi:

  • Amatu reģistru pilnveidošana;
  • Informācijas izplatīšanas nostiprināšana ar žurnāla “Amatnieks”, laikrakstu, radio un TV starpniecību;
  • Informatīvā tīkla izveidošana;
  • Amatniecības biedrību un uzņēmumu īpašumu atgūšana un apsaimniekošana;
  • Aktivizēt sabiedrību, īpaši laukos;
  • Sadarbības nostiprināšana ar citām organizācijām Latvijā un ārvalstīs;
  • Informēt valsti par amatniecības problēmām;
  • Iesniegt attīstības projektus un priekšlikumus.

 

Finansu un nodokļu politka.

LAK savas darbības laikā nav radusi risinājumu kā finansiāli palīdzēt individuālajiem amatniekiem un amatniecības uzņēmumiem. Iesācēju neizdošanās rādītājs parasti ir ļoti augsts, tāpēc finansējums būtu jāveido tā, lai nodrošinātu pietiekamas garantijas aizdevuma zaudējuma gadījumā. Amatnieku izstrādājumu pašizmaksa ir relatīvi augsta, kam pamatā ir darbietilpīgs, individuāls, radošs darba ieguldījums.

Vairums amatnieku par ievērojamu šķērsli savas darbības intensifikācijai uzskata finansu trūkumu. Kā viena no galvenām problēmām minama aizdevumu nepiešķiršana vai arī pārāk augstas procentu likmes, kas bieži attur amatniekus pieprasīt aizdevumus. Savukārt, iemesli aizdevumu nepiešķiršanai ir grūtības apmierināt aizdevēju prasības attiecībā uz ķīlām vai garantijām. Daudzos gadījumos kā ķīla tiek pieprasīts nekustamais īpašums, kas tiek novērtēts mākslīgi zemu, apmēram kā trešdaļa no iespējamās tirgus cenas. Ievērojams šķērslis ir arī lēnie privatizācijas procesa tempi.

Kredīta saņemšanai no amatnieka vai amatniecības uzņēmuma tiek pieprasīts viņa veicamās uzņēmējdarbības biznesa plāns, kas amatniekiem bieži rada grūtības, jo viņiem trūkst zināšanu tā izstrādē. Savukārt, kredītdevēju profesionālais līmenis amatniecības uzņēmumu projektu izvērtēšanā un šo uzņēmumu tālākās darbības prognozēšanā dažkārt ir zems.

Finansu politikas uzlabošanas un iepriekšminēto problēmu uzlabošanai ir nepieciešama sekojošu pasākumu realizācija:

  • valstiski stimulēt komercbanku piedalīšanos amatnieku un amatniecības uzņēmumu kreditēšanā un līdzekļu ieguldīšanā to darbības attīstīšanā;
  • LAK izpilddirekcijas juridiskā daļa sniedz amatniekiem un amatniecības uzņēmumiem konsultācijas un praktisku palīdzību biznesa plāna izstrādē;
  • amatniecības uzņēmumu krājaizdevumu biedrību izveidošana, kas atvieglotu amatniekiem, kuri beiguši mazā biznesa apmācības kursus un ir izstrādājuši biznesa plānu savas amatnieka darbības uzsākšanai, finansiāla aizdevuma saņemšanu;
  • ārvalstu investoru piesaistīšana Latvijas amatniecības sistēmas darbības paplašināšanai ar nolūku ieviest amatnieku darbības praksē Eiropas standartus.

Latvijas nodokļu sistēma attiecībā uz individuālajiem un mazajiem uzņēmumiem, tajā skaitā amatniecības uzņēmumiem, paredz 20% nodokļu samazinājumu uzņēmuma ienākuma nodoklī un tiesības nemaksāt pievienotās vērtības nodokli, ja to neto apgrozījums ir mazāks par 10000 latu gadā.

Jaunu darba vietu radīšanai amatniecības uzņēmumos ir jābūt par pamatu nodokļu atvieglojumu saņemšanai, paredzot amatniecības uzņēmumiem samazināt nodokļu likmes vai nodokli, vai arī palielināt neapliekamo ienākumu.

Lai risinātu nodokļu politikas radītās problēmas ar kurām ikdienā saskaras amatnieki, ir nepieciešams:

  • saskaņot nodokļu atlaides likumos par uzņēmuma ienākuma nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo patreizējā nodokļu likumdošana nosaka, ka izdevīgāk maksāt ir uzņēmuma ienākuma nodokli;
  • atcelt likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 17. panta 3. daļā noteiktos ierobežojumus piemērot nodokļu atlaides mazajiem uzņēmumiem, ja tie ir tikai formāli saistīti;
  • atcelt likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 3. panta 4. daļā paredzētos ierobežojumus mazajiem uzņēmumiem reģistrēties par nodokļu maksātājiem, ja to neto apgrozījums ir mazāks par 7500 latiem gadā;
  • valsts vienotās nodokļu politikas ietvaros paredzēt nodokļu lieluma diferenciāciju saistībā gan ar amatniecības uzņēmuma lielumu, gan arī bezdarba lielumu attiecīgajā teritorijā.

Principi:

  • attīstīt vietējo ražošanu un radīt nacionālas vērtības;
  • sekmēt godīgu konkurenci;
  • radīt jaunas darba vietas;
  • attīstīt privatizāciju;
  • sekmēt nodokļu nemaksātāju atklāšanu;
  • citu valstu pieredzes apgūšana un izmantošana Latvijas apstākļos;
  • iekļauties Eiropas attīstības standartos.

Uzdevumi:

  • amatniecības izstrādājumu tirgus sekmēšana;
  • sakārtot īpašumu un mantošanas tiesības;
  • izstrādāt mazo uzņēmumu darbību veicinošu likumdošanu;
  • veicināt uzņēmumu dibināšanu un izstrādāt uzņēmējdarbības koncepciju;
    • uzbūve un darbības modelis;
    • finansēšanas un investēšanas plānošana;
    • kooperācija un piegādes;
    • apgrozījuma un peļņas prognozēšana;
    • kredīti un aizdevumi;
    • uzņēmuma vērtības noteikšana;
    • noma;
    • pārvaldes darba un darba procesa optimizācija.

 

Savstarpējā sadarbība un pieredzes apmaiņa.

Amatniecības attīstībā liela loma ir dažādu nozaru amatnieku savstarpējai sadarbībai tādā veidā risinot sekojošas problēmas:

  • kopīga izejmateriālu iegāde, kas dod iespēju ekonomēt līdzekļus šai procesā un palielina utilizācijas rādītājus, piemēram, šķirojot materiālus pēc to izmēriem un kvalitātes;
  • savlaicīgas izejmateriālu piegādes nodrošināšana;
  • amatniecības izstrādājumu nogādāšana noieta tirgos bez tirdzniecības aģentu starpniecības;
  • dažādu nozaru amatnieku apvienošanās konkrētu darba uzdevumu veikšanai;
  • aizdevumu saņem ar labvēlīgākiem nosacījumiem, jo, aizdodot amatnieku grupai vai apvienībai, samazinās aizdevuma riska pakāpe.

Pieredzes apmaiņa starp amatniekiem nodrošina:

  • Amata prasmes un iemaņu pārmantojamību starp paaudzēm;
  • Amatniecības seno tradīciju ievērošanu;
  • Jaunu progresīvu metožu pielietošanu amatniecības izstrādājumu izgatavošanā;
  • Amata noslēpumu nezūdamību.

Liela nozīme amatnieku savstarpējās sadarbības un pieredzes apmaiņas uzlabošanā ir LAK un tās teritoriālajām struktūrvienībām, kurām jānodrošina:

  • savas administratīvās teritorijas amatnieku savstarpējās sadarbības uzsākšana, organizējot amatnieku iepazīstināšanu ar :

    • jaunāko likumdošanas jomā;
    • LAK aktivitātēm un amatniecības attīstības tendencēm valstī un attiecīgajā reģionā;
    • iespējām iesaistīties apmācībā;
    • iespējām saņemt ārvalstu tehnisko palīdzību;
    • informāciju par dažādām amatniecības izstrādājumu izstādēm, izpārdošanām gadatirgiem;
  • amatniecības biedru sanāksmju, kultūras pasākumu, amatnieku svētku un citu pasākumu organizēšana, ar iespējami lielāka amatnieku skaita iesaistīšanu šajos pasākumos, kas dod ievērojamu ieguldījumu savstarpējo kontaktu uzsākšanā un pieredzes apmaiņā;
  • savas teritorijas amatniekus ar iespējām iepazīties ar LAK žurnālu “Amatnieks” un citiem periodiskajiem izdevumiem un literatūru amatniecības jomā, izveidojot nelielas bibliotēkas LAK rajonu centros;
  • amatniecības kustības popularizēšana masu mēdijos, kuras mērķis ir jaunu biedru piesaistīšana amatniecībai un amatnieku iesaistīšana LAK darbā.

 

Starptautiskā sadarbība. Ārvalstu investīciju piesaistīšana.

Šobrīd LAK ir parakstīti ilgtermiņa sadarbības līgumi ar Frankfurtes – Oderas Amatniecības kameru (par apm. 1,5 milj. DM), ar ES – par apm. 100000.- Ls, uzsākta sadarbība ar Norvēģiju, Kanādu, ASV, Japānu u.c. valstīm.

Ārvalstu investīciju piesaistīšanai, kas varētu lielā mērā sekmēt amatnieku profesionālo kvalifikācijas celšanu un tehniskā potenciāla nodrošināšanu atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzei un praksei, ir lietderīgi izstrādāt tehniskās palīdzības programmu vai investīciju projektus.

Projektu, kas paredz investīciju piesaistīšanu vai ārvalstu tehniskās palīdzības izmantošanu, izstrādē jāievēro sekojoši noteikumi:

  • situācijas apraksts jomā, kurā projekts tiek piedāvāts un projekta izstrādes pamatojums, minot konkrētus datus, kas pierādītu projekta realizēšanas nepieciešamību;
  • projekta īstenošanai paredzamo pasākumu apraksts un to izpildes termiņi. Projekta īstenošanas secība ir jāapraksta pa posmiem, norādot katra posma sasniedzamo mērķi un termiņus, kā arī to, kas ir dotā projekta realizācijas lietotāji;
  • projekta riska novērtējums, kurā jānorāda faktori, kuru dēļ projekta rezultāti varētu būt zemāki par gaidāmajiem vai projekts vispār varētu neizdoties;
  • ekspluatācijas izmaksas pēc projekta realizācijas, izmaksu ietaupījumi vai papildus ienākumi pēc projekta pabeigšanas;
  • ekoloģiskās ekspertīzes slēdziens, ja projekts atbilst likuma “Par valsts ekoloģisko ekspertīzi” 7. pntam, un tam nepieciešams pozitīvs Valsts ekoloģiskās ekspertīzes padomes slēdziens;
  • atbildīgais par projekta realizāciju;
  • projekta attīstības pakāpe, iespējamie kredītu avoti un apjomi, kredītu nosacījumi un atmaksāšanas grafiki. Jānorāda vai notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem. Gadījumā, ja paredzēts ņemt ārvalstu kredītu ar ārvalstu garantijām, nepieciešams auditorfirmas slēdziens par kredīta atmaksāšanas iespējām, kā arī vienošanās ar Finansu ministriju par šī kredīta iekļaušanu valsts budžetā;
  • pieprasāmo līdzekļu sadalījums pa gadiem un finansēšanas avotiem. Izdarot nepieciešamā finansējuma aprēķinus, jāņem vērā Finansu ministrijas prognozētā inflācija. Atsevišķi jānorāda citu līdzekļu investīciju daļa projektā:
    • amatnieka vai amatniecības uzņēmuma pašu līdzekļi;
    • pašvaldību līdzekļi;
    • neatmaksājamā palīdzība;
    • pašu piesaistītās investīcijas, kurām nav vajadzīgas valdības garantijas.

Lai rosinātu potenciālo investoru interesi par projektu, kurā tiek paredzēta ārvalstu finansiālo līdzekļu vai citas tehniskās palīdzības piesaiste tā īstenošanai ir svarīgi izstrādāt detalizētu projekta izmaksu un ieguvumu analīzi skaitliskā formā, norādot vismaz vienu no šādiem rādītājiem:

  • projekta iekšējās efektivitātes koeficientu;
  • ekonomiskās efektivitātes koeficientu;
  • projekta vērtību uz tā izstrādāšanas brīdi;
  • projekta rentabilitāti vai atmaksāšanās periodu.

Amatniecības uzņēmumu attīstības projektu izstrādāšanā, kuros paredzēts izmantot ārvalstu investoru līdzekļus, jāiesaista rajonu centru plānu-finansu daļas, kurām jāsniedz amatniekiem teorētisku un praktisku palīdzību šādu projektu izstrādāšanā.

Izstrādātos investīciju projektus amatnieki iesniedz LAK, kura, atbilstoši amatniecības attīstības prioritārajiem virzieniem, iesniedz šos projektus Ekonomikas ministrijas Valsts investīciju departamentam, kas izskata projektus un iekļauj tos Valsts investīciju programmā. Gadījumos, ja projekta finansēšanai paredzēts piesaistīt arī ārzemju kredītus, pirms sarunu uzsākšanas ar iespējamiem kreditoriem tas obligāti jāsaskaņo ar Finansu ministrijas Ārvalstu kredītu departamentu.

    Kontakti

LAK Amatu iela 5, Rīga
LV - 1050, Latvija

E-pasts: lak@lak.lv

LAK informācijas birojs

tālr.: 67213007

Izglītība un kvalifikācija
tālr.: 67213007
e-pasts: diana@lak.lv