Latvijas amatniecības kamera
|
|
Es saprotu tā, profesiju biedrības un kamera ir ne tikai vienkārši sabiedriskas organizācijas, bet konkrētu profesiju un nozares kultūras un biznesa aizstāvības veids. Bet mani joprojām māc bažas, ka daudzi to nesaprot un tāpēc draugi neprasiet no profesiju biedrībām un kameras ko tās var dod, vispirms izdomājiet ko jūs varat ielikt kopājās lietas labā, un tad tā lieta mums aizies. Skarbi, bet muļķu banda nekā nepanāks. Kāpēc es ieviesu "Vilnis Kazāks raksta"? Tagad man būs pienākums laiku pa laikam pateikt savu viedokli par mūsu kopīgi darāmajiem darbiem un ceru, ka Jūs man palīdzēsiet! Ar mani sazināties var LAK forumā vai pa e-pastu: vilnis.lak@inbox.lv , lasiet arī www.kkdi.lv Veiksmi visiem! Meistarības daudzināšana. (Amatnieku ierosināta, apmērām trīs, četrus mēnešus ilga , virtuāla, publiska zinātnieku un praktiķu saruna masu informācijas līdzekļos, kura beigās tiek apkopota un realizēta kā valsts nozīmes zinātniska konference). Moto: Ja gribam dzīvot labāk, dzīve ir jājūt un jāizprot dziļāk! Kā panākt, lai mēs izjustu nepieciešamību kļūt par cienījamiem mūsu valsts pilsoņiem? Pavisam vienkārši! Priekšplānā ir jāvirza cilvēku iespējas apliecināt sevi, ka viņi var būt noderīgi ģimenei, pagastam, valstij un ārpus tās. Tieši noderības sajūtas un panākumu apliecinājumi ir spēcīgākie stimuli, lai aktivizētos rīcībai. Ja padarītais tiek novērtēts, pieaug censonība. Tās ir ābeces patiesības. Taču, lai gūtu panākumus, centīgie ir savlaicīgi jāapaugļo ar zināšanām un prasmēm, un rezultātā veidojās meistarība! Meistarība dod pārliecību un atraisa nopietnas aktivitātes, kuras palīdz esošām vai atraisa jaunas uzņēmējdarbības un kultūrizteiksmes formas. Tikai meistarība nodrošina kultūru. Tikai kultūra nodrošina labāku dzīvi. Tas attiecas praktiski uz visiem dzīves līmeņiem un visām jomām. Mazie zemnieki un lielie lauksaimnieki, amatnieki un rūpnieki, skolotāji un zinātnieki, …visur ir nepieciešama meistarība. Kā mainīt sabiedrības attieksmi un aktivizēt meistarīgu darbību? Tā visiem ir zināma, bet Latvijā pilnvērtīgi nav realizēta, - labo piemēru parādīšana un daudzināšana. Ne tikai masu informācijā, arī ikdienā sadzīvē un darbā. Būtībā tā ir brīnumnūjiņa! Varētu teikt arī paldies, un tas darbojas. Iedomājaties pagastu, mazpilsētu vai ielu lielpilsētā. Bērni aug un redz: te darbojās maza konfekšu fabrika, te auto remontētāji, rotaļlietu izgatavotāji un labotāji, podnieki, kalēji, galdnieki, … te visur kaut kas notiek! Tā ātri daudzu mazo nākotnes sapnis no interneta pārmājo kaimiņos meistaru darbnīcās! Protams, pēdējos gados dažu lielo naudaskāre ir panākusi, ka vairums šie procesi ir centralizēti lielveikalos, bet dzīves loģika pasaka, ka ir lietas, kas dabīgi centralizējas, un ir lietas, kas dabīgi decentralizējas. Mēs pārkāpjam šos dabas nosacījumus, tāpēc arī slikti dzīvojam. Lielveikalā varam lētāk nopirkt, bet kaut ko dārgāku pazaudējam. Pazaudējam jaunā cilvēka tuvību dabas izziņai un nozaru interešu atraisīšanai. Ārzemju īpašnieku lielveikalus mēs esam veiksmīgi atraisījuši, lielveikalā dzimst iepirkšanās prieks un nevajadzīgo lietu atkarība… Mūsuprāt ir pienācis laiks lauku un pilsētu, amatnieku un rūpnieku meistardarbnīcu atjaunošanai. Mēs dzīvosim pilnvērtīgu dzīvi, kad kaimiņu meistars kļūst jaunietim par „manu zvaigzni”, bezdarbniekiem par piemēru varēšanai, pašiem meistariem par patiesu prieku un lepnumu. Meistari sakopj savu vidi. Ja mūsu valsti pārklātu blīvs meistardarbnīcu tīkls, mēs izskatītos apskaužami. Amatniecības kameras meistari jau sen ir noformulējuši savu Latvijas nākotnes vīziju. Mēs nebūsim tie, kuri neauglīgi piedalās sacensībā ar lielvalstīm un rada milzīgas eksporta produktu masas īsā laika periodā. Mēs būsim ražotāji – meistari, kuri, izmantojot vismodernākās informācijas tehnoloģijas, nemitīgi piedāvās pasaulei jauno produktu paraugus. Ķīnieši mums ir draugi, jo viņi var ražot mūsu idejas, bet nevar konkurēt individuālu pasūtījumu ātrai realizācijai. Mēs to varam. Mums palīdz vieta, valodas, mentalitāte. Ko tas nozīmētu Latvijai? Mēs, amatnieki un rūpnieki, piedāvājam visiem saviem pilsoņiem savstarpēji lielo un mazo ražotāju godīgas konkurences iespējas, iespējas katram savā darbā vairot savu meistarību un bagātību. Konkurence ir lieliska attīstības virzītāja. Mums visiem ir jāsāk nopietna pašreizējo vērtību revīzija un jaunās – meistarības vīzijas iedzīvināšana. Mūsu amatniecību, rūpniecību un tirdzniecību pārstāvošās profesiju un nozaru organizācijas un kameras ir uzkrājušas pietiekošu pieredzi, lai aktivizētu sabiedrību mainīt savu attieksmi un vienoties par lietām, kuras var visiem palīdzēt uzlabot savu situāciju mājas un darba dzīvē, arī mūsu valsts dzīvē. Aptuvenas tēmu grupas. 1) Cilvēka pieradināšana un izglītošana interesantam darbam. Sākotne no bērna ieņemšanas, bet nebeidzas ar zārka aizvēršanu (palicēji bauda, lepojas un studē...). 2) Vispārējā izglītības realizācijā nepieciešams mainīt valsts un sabiedrisko institūciju līdzatbildību. Dziļa diskusija par privāto interešu dominantēm un interešu galējībām. 3) Visu līmeņu profesionālā izglītībā un kvalifikāciju procedūrās ir jādominē profesionāļu viedokļiem. 4) Tautsaimniecība Latvijā ir jāstrukturē nozarēs, lai varētu sakārtot korektu atgriezenisko saiti ar sabiedrību un vērtību ražotājiem. Šobrīd sabiedrību tautsaimniecības padomē un trīs pušu sarunās nepārstāv vadošās profesionāļu organizācijas, bet politiski angažētas struktūras. 5) Ierēdņu un politiķu iespējas attīstīt un traucēt pilsoņu, nozaru un valsts attīstību. Izstrādāt priekšlikumus. Analīze un priekšlikumi. 6) Cilvēku izglītības un konkurētspējas nodrošināšana ir ilgstošāks process par mainīgo politiku. Nepieciešams izstrādāt aizsardzības mehānismus pret īslaicīgām politiskām avantūrām. Piemērām, vispārējās un profesionālās izglītības departamenta apvienošanu IZM, apmācību Meistara amata likvidācija profesionālā izglītībā, privāto eksaminācijas centru izveidošana un tukšu juridisko čaulu akreditēšana (tikai profesionāļu funkcija), izveidot 14 kompetences centrus rūpniecībai un amatniecībai nevienu! un tml. Mēs jau esam orientējoši vienojušies ar Radio 101, viņu iespējas ir vizualizēt, rādīt prezentācijas un piemērus no prakses! Tēmas (daži tematiski nesakārtoti piemēri) Terminoloģijas maiņa kā politiski īslaicīgs līdzeklis un zaudējumu nesējs tautsaimniecībai un ilgtermiņa kultūrai. Kopējais un atšķirīgais meistara darbībā kā sava vai īpašnieka uzņēmuma vadībā. Bērnības periods interešu atraisīšanā. Vecvecāku iespējas bērnu piesaistīšanā ģimenes vērtību (īpašumi, tradīcijas…) saglabāšanā un attīstībā. Īpašums kā vienotājs un traucēklis profesijas izvēlei un izaugsmei. Profesionāļu deleģēto pārstāvju, ierēdniecības un politiķu kompetences valstisku lēmumu pieņemšanā un meistarības izaugsmes veicināšanā. Pilsoniskums kā universāls kritērijs dažādu ilgtermiņa procesu izvērtējumos. Dažāda līmeņa skolu uzdevumi un iespējas profesionālās meistarības celšanā. Duālās profesionālās izglītības izplatība un pieredze Eiropā. PSRS sociālisma izglītības mantojuma kompleksa analīze meistarības aspektā. Privatizācijas ietekme uz meistara institūcijas atjaunošanos Latvijā. Privāto izglītības iestāžu priekšrocības un trūkumi visu līmeņu skolās. Jaunas studiju programmas mazai universālai ražošanai. Rokdarbu instrumentārija izpēte un amatnieciskās ražošanas mehanizēšana un automatizēšana. Latvijas rūpniecības iespējas izveidot jaunus darbarīkus, darba mašīnas un palīgierīces mājamatnieku un profesionālu amatnieku ražotnēm. Amatniecības un industrijas kooperācijas pieredze un iespējas. Ierēdniecības pašsaglābašanās metodes un viņu negatīvā ietekme uz izglītības un ražošanas pārmērīgu kontroli un standartizāciju. Valstiski lieko pārvaldes struktūru likvidācija un ierēdņu pārkvalifikācija. Visiem! Lūgums pievienot aktuālas un fundamentālas tēmas, tad vieglāk būs grupēt un panākt nepieciešamo emocionālo un informatīvo efektivitāti. Igauņu Taitsaimniecībasa nozares Vienojāmies, - Latvijas tautsaimniecībai jāiever amatniecība, kā rūpniecībai līdzvērtīga nozare, tāpat kā citās ES valstīs! Skatīt www.kkdi.lv Ieguvumi, kuri rodas, atzīstot amatnieku profesionālās kvalifikācijas Klienti iegūst objektīvus orientierus izpildītāju izvēlei, t.i., garantijas produktu un pakalpojumu kvalitātei. Amatnieka karte, amata zeļļa un meistara diplomi ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ar Latvijas Valsts likumu atzīti, reģistrēti Latvijas Amatniecības kamerā (LAK). Strīdus gadījumos klientu sūdzības izskata komisija, kuru veido iespējamā brāķdara konkurenti, tos nevar pierunāt vai nopirkt, jo darbojas loģiskā profesionāļu pašuzraudzība. Mūsu pieredzei uzticas arī citas pircēju aizsardzības organizācijas, izvēloties meistarus ekspertīzēm. Lasīt tālāk Amatniecība ir pašorganizējoša Kā ilgu mūžu pieredzējusi amatnieciskā ražošana ir attīstījusi ne tikai spēju lieliski pārveidot dabas materiju cilvēkiem noderīgā veidā, bet vienlaikus spējusi sakārtot arī savu biedru kopējās profesionālās attīstības lietas. Amatniecības pieredze sociālo jautājumu risināšanā Sociālo lietu kārtošana, amatniecībai vienmēr ir bijusi raksturīga. Amatnieki, kā brīvi cilvēki, asāk par citiem spēj uztvert nebrīvi, kuru daudziem līdzcilvēkiem uzliek fiziskas vai garīgas slimības, sadzīves grūtības vai citi apstākļi, tādēļ amatnieki paralēli politiķu un valsts ierēdņu rūpēm par sociālo lietu kārtošanu, bez īpaša aicinājuma šo darbu vienmēr ir veikuši cilvēcīgas līdzjūtības vārdā. Lasīt tālāk Mana izpratne par amatniecības nozīmi
Amatniecība. Definīcijas.
Piedalīsimies Latvijas Nacionālā Amatniecības parka izveidošanā!
Šobrīd mums ir patiešām unikāla iespēja izveidot Latvijas Amatniecībai vēl nebijušu un nākotnē ļoti nozīmīgu pieminekli - Latvijas Nacionālo Amatniecības parku! Ierosmei ievietoju manu doktorantu un kopprojekta ar Rīgas Domi izstrādātos materiālus.
Kamera.12.12.2009. Kāpēc izvēlēties amatniecību? Vispirms mēs saviem bērniem, draugiem, skolniekiem atgādinām, ka dzīve ir attīstījusi tūkstošiem profesijas, bet katram cilvēkam vienā konkrētā vietā un laikā ir tikai viena iespēja, un tādēļ vajadzētu to gudri izmantot un mēģināt prognozēt notikumus nākotnē, jo katram nākotne arī ir tikai viena, pie tam, tai ir īpaš niķis,… tā tomēr kaut kad beidzas. Protams, visvieglāk ir mūža nodarbes virzienā iekļauties, ja mājā vai ģimenē ir dzīvi piemēri, kuriem gribas sekot, vai atzīmes liecībā stāsta par jaunā censoņa vai sliņķa dabas dotumiem un spējām. Ar interesēm ir interesantāk, - tās tomēr mainās, dažreiz pat biežāk kā mums gribētos. Lasīt tālāk |
Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas svin: Mirta , Ziedīte , Bitīte , Flora , Florence , Florentija , Florentina , Florentīna , Florentine , Florentīne , Floriana , Florians , Floriāns , Florija , Florijana , Florijans , Florijs , Henija , Henisa , Henita , Hennija , Henno , Hiacinta , Jacinta , Orhideja
Kontakti
LAK Amatu iela 5, Rīga tālr.: 67213007
|
